Abstract
The deep political and economic crisis in the Soviet Union led to its collapse and disintegration in 1990 and 1991. The active involvement of the local population was a substantial factor in fostering this process. The three former Soviet Republics of the Baltic area, Estonia, Latvia, and Lithuania, took back their independence in 1991 and turned decisively toward becoming an integral part of the Western community; the decisive factor in the economic and intellectual life of these countries during the last decade of the twentieth century and at the beginning of twenty-first has been their objective of adopting and adhering to Western ideas. Literary historiography has been among many areas affected by these significant changes (our principal sources in this section include Hausmanis (1998–2001), Berelis (1999), Ceplis (2007), Daija (2013, 2017), Grudule (2017), Vērdinṃš (2018)). The first three decades of independence witnessed at least two consecutive waves of intellectual productivity, as reflected in published literary histories and in related philological activities. The initial stage can be summed up as one of restoration; the second, whose beginning coincides roughly with the turn of the millennium, has been an attempt at innovation—as yet an unfinished project.
This is a preview of subscription content, log in via an institution to check access.
Access this chapter
Tax calculation will be finalised at checkout
Purchases are for personal use only
Similar content being viewed by others
Notes
- 1.
- 2.
The book Versija par… Latviešu literatūra 2000–2006 was co-authored by six scholars: Lita Silova, Rimands Ceplis, Ieva Dubin̦a, Māris Salējs, Līga Ulberte, and Kārlis Vērdin̦š.
- 3.
Of the three main religions present in Latvia—the Russian Orthodox (actively promoted by nineteenth-century Russian imperial ideology), Lutheran, and Catholic—the last has potentially been the most persistent. The Catholic roots of the Latgalian population remain strongest.
Literature
Annus E., et al. (2001). Eesti kirjanduslugu. Koolibri.
Berelis, G. (1999). Latviešu literatūras vēsture: No pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Zvaigzne ABC.
Bērziņš, L. (Ed.). (1935 [1935–1937]). Latviešu literatūras vēsture. (In six volumes). Literatūra.
Briedis, R. (1997). Latviešu literatūra 60.–80. gados. In D. Ausekle et al. (Eds.), Literatūra 12. klasei: eksperimentāla mācību grāmata (pp. 83–353). Zvaigzne ABC.
Daija, P. (2013). Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana. LU LFMI.
Daija, P. (2017). Literary history and popular enlightenment in Latvian culture. Cambridge Scholars Publishing.
Dović, M. (2015). Literary histories: From the national to post-national. Interlitteraria, 15(1), 53–65.
Grīnuma, G. (Ed.). (1999). Rainis un Gēte: “Fausta” tulkojuma simtgade. Rainis und Goethe: zum hundertjährigen Jubileum der “Faust”-Űbersetzung. Nordik.
Grīnuma, G. (Ed.). (2002). Gēte un Baltija. Goethe und die baltischen Länder. Nordik.
Grudule, M. (2005). Zemnieku jeb tautas apgaismība Latvijā – jaunlatviešu kustības avots. In I. Daukste-Silasproģe (Ed.), Meklējumi un atradumi 2005 (pp. 8–36). Zinātne.
Grudule, M. (2017). Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. LU LFMI.
Grīnuma, G., & Zālītis, J. (Eds.). (2012). Jākobs Mihaels Reinholds Lencs. Piezīmes par teātri. Aumeistars jeb mājaudzināšanas priekšrocības. Cesvaines mākslinieku biedrība.
Hausmanis, V. (Ed.). (1998 [1998–2001]). Latviešu literatūras vēsture. (In three volumes). Zvaigzne ABC.
Hausmanis, V. (Ed.). (1998a). Latviešu literatūras vēsture. (Vol. 1.). Zvaigzne ABC.
Hausmanis, V. (Ed.). (1999). Latviešu literatūras vēsture. (Vol. 2). Zvaigzne ABC.
Hausmanis, V. (Ed.). (2001). Latviešu literatūras vēsture. (Vol. 3.). Zvaigzne ABC.
Johansons, A. (1953 [1953–1954]). Latviešu literatūra. No viduslaikiem līdz 1940. gadam. Trīs Zvaigznes.
Jundze, A. (2002). Somijas literatūra Latvijā, 1885–2001. Zinātne.
Kalnačs, B. (Ed.). (2005). Vācu literatūra un Latvija, 1890–1945. Zinātne.
Kalnačs, B. (Ed.). (2008). Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. LU LFMI.
Kalniņš, J. (Ed.). (1967). Latviešu literatūra PSRS tautu saimē. Zinātne.
Kļaviņš, E. (Ed.). (2014). Latvijas mākslas vēsture IV. Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915. LMA Mākslas vēstures institūts.
Kļaviņš, E. (Ed.). (2019). Latvijas mākslas vēsture III. 1. grāmata. Klasicisma un romantisma periods. 1780–1840. 2. grāmata. Reālisma un historisma periods. 1840–1890. LMA Mākslas vēstures institūts.
Krastiņa, E., & Taterka, T. (2008). Latviešu zemnieka pirmie soļi literārajā laukā. Neredzīgā Indriķa parādīšanās eiropeiskās tautas apgaismības, Veimāras mākslas filozofijas un baltvācu dzimtbūšanas atcelšanas diskursa kontekstā. In I. Kalniņa & M. Grudule (Eds.), Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. LU Raksti 731. sēj (pp. 31–50). Latvijas Universitāte.
Kubilius, V. (Ed.) (1997). Lithuanian Literature. Vaga.
Kursīte, J., & Stafecka, A. (2003). Latgale: valoda, literatūra, folklora. Latgales Kultūras centra izdevniecība.
Nirk, E. (1970). Estonian Literature: Historical Survey with Biobibliographical Appendix. Eesti Raamat.
Nünning, A. (2004). Literaturgeschichten als wissenschaftliche Landkarten für die Erforschung des Territoriums der literarischen Texte. Kanonisierung, Periodisierung und der Konstruktcharakter von Literaturgeschichten: Grundbegriffe und Prämissen theoriegeleiteter Literaturgeschichtsschreibung. In A. Nünning (Ed.), Eine andere Geschichte der englischen Literatur: Epochen, Gattungen und Teilgebiete im Űberblick (pp. 1–24). Wissenschaftlicher Verlag.
Rubulis, A. (1970). Baltic literature. The University of Notre Dame Press.
Salcēviča, I. (2005). Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā. Zinātne.
Silova, L., et al. (2007). Versija par… Latviešu literatūra 2000–2006. Valters un Rapa.
Skulte, I. (2018). Krievu dzeja Latvijā. In K. Vērdiņš (Ed.), Latviešu literatūra 2007–2015 (pp. 263–294). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Stepiņš, L. (1983). Latviešu un zviedru literārie sakari. Zinātne.
Stepiņš, L. (1989). Latviešu un dāņu literārie sakari. Zinātne.
Štolls, P. (2006). Latviešu-čehu literāro sakaru pieci gadsimti. Pĕt staletí lotyšsko-českŷch literárnich vztahů. Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Treimane, I. (1998). Dzeja. In V. Hausmanis (Ed.), Latviešu literatūras vēsture (Vol. 1, pp. 327–359). Zvaigzne ABC.
Undusk, J. (2016). Eesti kirjanike ilmavaatest. Ilmamaa.
Vāvere, V. (Ed.). (1971). Latviešu un Rietumeiropas literatūra. Zinātne.
Veidemann, R. (2015). History of Estonian literature as a kernel structure of Estonian culture. Interlitteraria, 15(1), 75–84.
Vējāns, A. (1996). Latgales rakstu gaisma: sejās, grāmatās un preses slejās, esejās. Sprīdītis.
Vērdiņš, K. (Ed.). (2018). Latviešu literatūra 2007–2015. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Zeiferts, T. (1922 [1922–1925]). Latviešu rakstniecības vēsture. (In three volumes). A. Gulbis.
Zeile, P. (2006). Latgales kultūras vēsture: no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Latgales Kultūras centra izdevniecība.
Author information
Authors and Affiliations
Editor information
Editors and Affiliations
Rights and permissions
Copyright information
© 2024 The Author(s), under exclusive license to Springer Nature Switzerland AG
About this chapter
Cite this chapter
Grudule, M., Kalnačs, B. (2024). Literary Histories in the Period of Independence: The 1990s and Early Twenty-First Century. In: Steinby, L., Kalnačs, B., Oshukov, M., Parente-Čapková, V. (eds) The Politics of Literary History. Palgrave Macmillan, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-031-18724-7_9
Download citation
DOI: https://doi.org/10.1007/978-3-031-18724-7_9
Published:
Publisher Name: Palgrave Macmillan, Cham
Print ISBN: 978-3-031-18723-0
Online ISBN: 978-3-031-18724-7
eBook Packages: Literature, Cultural and Media StudiesLiterature, Cultural and Media Studies (R0)